magnetisms

trula sāpe pakrūtē ieurba odzi
bet tikai katrs no mums zināja ko
tu zināji, es zināju
bet ko mēs kopā izdomājām mirt
lai atstātu brīvu vietu zvaigznēm kur nirt
naksnīgā piena ezerā
un govs galvaskauss smejās
uz pusēm pārplēstā sejā
iemājo beidzot klusums un ķirzaka
sagrauž pēdējo prozaka prizraku

galvenā ir ideja, doma, simptomi, esi uz pusi kā Linkolns, audzē bārdu un dziedi kā Lenons, airē kā Hemingvejs, dziedi kā Kants, smirdi kā Kamī, kamielī kā Sartrs
ar rokām pēc asinīm, atbrīvot sārtu, tūlīt nesīs kārtējo smārdu. kārtējo beigto filosofijas studentu, amfetamīna krāvumu un leduslaikmeta mamutu. iztdur sev sirdī traheju, izelpai pietiks ar rupju kapeiku. tu esi sprādzienveida dimants un tavus dinamītus tagad tiesā tiesā tiesneši pie rosola un dzied dziesmu par rozā panteru un rausta viens otrau aiz apakšbikšu gumijas.