ir dzeja, kas piesaista...

saproti mani kā gribi / gribi mani kā saproti / šodien grūti runāt / man ļoti dreb tavas rokas

*****

Es zinu kādu baltu sniegu.

Tas ir gaišā plankumā melnam kaķim uz kažoka.

Tas ir bērna paļāvībā - es zinu, es neesmu vajadzīgs, bet tomēr es tevi mīlu.

Tas ir tīrā un klusā mežā, kur apmaldīties ir grūti, bet svētīgi.

Tas ir bauda, kas rodas, atsakoties no baudas.

Man šķiet, ka esmu ticis klāt tam baltajam sniegam. Gurkst. Gurkst. Gurkst.

(J.Ramba)