Ceriņu lapu maigās svārstības ieslīd manī paralēli cigeretes dūmam, kas aizmiglo šodienu, ko visticamāk neatcerēšos. Ir tikai nikni spindzošas limuzīnu kontūras, kas piļī uz saulaino nākotni sterilu biroju sienu kontekstā. Ir tikai piektdiena bez vakara gaidīšanas svētkiem un ikrīta Delfu pāršķirstīšanas. Analogā leksika taranē virtuālo... man patīk. Pārāk piegriezies ir šis anglicismu piebārstītais virtuālstils, kas te ir baigajā cieņā. Varbūt tā ir vienkārši sāvēšana mūžīgi kaut kam opozīcijā, jo pirms gadiem, kad tikko inets bija parādījies, man baigi patika lietot šos anglicismus.. varbūt kā pretstatu rusicismiem. Bet tas viss tak ir figņa. Valoda ir visbrīvākais, kas vien var būt. Viss domāšanas process tiek izfiltrēts vārdos. Bet tajā pašā laikā tīras nekonceptuālas 100%īgas sajūtas šķiet visadekvātāk var izteikt mūzikā un glezniecībā... VĀRDI IR NEPIEČIEŠAMI, LAI PIEŠĶIRTU JĒGU.
...skatos kā tu tur līgo... paralēli koku zariem... paralēli saules stariem... paralēli elektrības vadiem... paralēli gaisa tiltiem... paralēli māju jumtiem...