| |
[23. Apr 2009|13:01] |
|
Vakar, absolūti nebūdams agresīvs cilvēks pēc dabas, gandrīz sadevu pa purnu vienam vecim trolejbusā. Sēdēja viņš, viņa sieva/meita vai nezin kas + bērns ratiņos. Visu ceļu viņš uz to bebi bļāva un lamājās par to ka viņš spārdās. Izturējās rupji, acīs bija redzams ļaunums. Un pie kādas ceturtās reizes, kad viņš tam bērnam sāka darīt pāri, es jau liku nost somu uz krēsla, bet tad sapratu, ka pēc tādas manas rīcības visticamāk mājās gan sieva, gan bērns norausies 7x vairāk. Kā lai tādās situācijās rīkojas? Vārdu jau arī tam krānam nevar uzzināt nekādīgi.. Riebjas šitās dzīves netaisnības. |
|
|
