sapratu, ka visu laiku mēģinot to nedarīt, dzīvoju kā nopietni pieauguši cilvēki. un pat tad, kad es daru kaut ko citu, tas ir tā kā ne pa īstam. jāstrādā, jādomā, jāguļ, bet kur tas viss jaunības interesentatais , aizraujošais ārprāts?! visiem maniem trīsdesmitgadniekiem dzimst bērni, bet es gribu atgriezties pie klaunādes.