vot, nu atklāju, ka viņas dēļ es aizietu priekša lodei, kas šautu, bet viņa nē. tā ir tā sajūta, kas izrauj sirdi, kad tu pazaudē mīlestību sevī un nejau pret cilvēku ar ko tu guli, bet pret tādu, kas tev bijis kopš dzimšanas. viņa jau fiziski ir, bet morāli nosprāgst. varbūt par daudz atbildības man šobrīd un par maz pieskārienu. vajagot 20 pieskārienus dienā, lai justos labi. mans pieskārienu trūkums un atbalsta ir tieši tāds, ka striķi rokā un uz mežu pie priedes karāties gribas iet.