Esmu Latvijā, ļoti priecājos.
Gribu atslēgties, gribu padomāt, kaut zinu, ka neko vairāk par sevi neizdomāsi (Raupam taisnība), es viņu mīlu, es tur neko nevaru izdarīt, un pašlaik ir tā, ka varētu saplēst sirdi un nebraukt atpakaļ uz Māstrihtu. 12. februārī viss beidzās.
Es nezinu, ko darīt, skaidrs tikai- nedēļa Latvijā. Paldies par to. Paldies par gaisu, ūdeni, barību, jumtu, tēti, draugiem, un visa pārējā līdz sāpēm nezināmā nākotne..lai paliek..nākotnē...
Gribu atslēgties, gribu padomāt, kaut zinu, ka neko vairāk par sevi neizdomāsi (Raupam taisnība), es viņu mīlu, es tur neko nevaru izdarīt, un pašlaik ir tā, ka varētu saplēst sirdi un nebraukt atpakaļ uz Māstrihtu. 12. februārī viss beidzās.
Es nezinu, ko darīt, skaidrs tikai- nedēļa Latvijā. Paldies par to. Paldies par gaisu, ūdeni, barību, jumtu, tēti, draugiem, un visa pārējā līdz sāpēm nezināmā nākotne..lai paliek..nākotnē...