Let's talk about disabilities. What are my disabilities?
Šīs dienas atbalsta punkts? Tāds maziņš, maziņš un trausls.
Pēc vakardienas "superlieliskā" English exama, šodien ir gandrīz vai nospļauties par rītdienas mutisko daļu. Kaut mana godkāre parasti prasītu, lai aizeju un norunāju cik vien labi iespējams... Nē, šoreiz es labprātāk gremdējos pārdomās par vakardien noskatīto "Bābeli"... death triology
Visas vakarnakts apņemšanaš šodien paņēmušas brīvdienu... bet kā tad tas ir, ka no dažiem cilvēkiem es instinktīvi vairos, bet pie dažiem tikpat instinktīvi pieķeros? Protams, tie otrējie ir stipri mazākumā. Tik ļoti, ka šis mazākums kļūst bīstams. Jeb es esmu bīstama pati sev?
Pēdējā laikā skrienu kā negudra, arvien biežāk un biežāk, un ja manas fiziskās dotības atļaut vēl, es nomocītu sevi vēl vairāk. Kaut viņas atļautu... Es nevēlos justies dusmīga, es nevēlos justies neapmierināta, es vēlos patiesi smaidīt un neņemt tā īsti pie sirds neko.
Pastarpināti vārdi, nepastarpinātas sajūtas. Manai bezjēdzīguma filosofijai nav nekāda sakara ar izdaudzināto postmodernisma laikmetu. Tā ir individuāla neizpratne un paslēpju spēlēšana. Tikai šoreiz ne tādu paslēpju kā bērnībā.
...un mēs visu mūžu nēsājam līdzi tās drazas... tu nevari izkāpt no sava laikmeta un savas paaudzes...nekad, nekādā veidā...
So what were my disabilities...?

p.s. I just wish you wouldn't have left the scars...