| ak sasodīts! man ir vienalga, bet gribu zināt iemeslu viņa naidam.. |
[Sep. 10th, 2006|09:31 pm] |
viņš mani ienīstot (ar to laikam pietiktu šim ierakstam- tas izsaka visu)..
viņš mani ienīstot, es ienīstot viņu, bet es nekad neesmu viņu ienīdusi..
manī ir savādas un neizklaigātas sajūtas, tās it kā iesprostotas manī un nespēj izlauzties uz āru.. man ir vienalga, taču kaut kas iekšienē kņud.. kaut kas līdz galam nepateikts, kaut kas līdz galam neizjusts, kaut kas nepabeigts un neatrisināts.. tā vienkārši sarauts un .. un laikam man sāp. it kā vienalga un tiešām tā ir, taču.. tā vienmēr būs.. es tikai gribu zināt kāds iemesls ir mani nicināt, bēgt no manis un raudzīties uz mani ar šādām acīm. es zinu, ka arī viņā ir šī nepabeigtā dziesma, nepabeigtais stāsts un neizdzertais kaus.. viss notika tik ātri, bet ne līdz galam.. bet ne pilnīgi.. es neilgojos- jo nav pēc kā. tikai gribu zināt un likšu mieru tam visam.. gluži kā pirms miršanas šīs pēdējais lūgums. tas ir vienīgi manam mieram, lai pabeigtu stāstu. lai tiktu atšetelēts šis mudžeklis. tikai iemesls.. tikai un vienīgi iemesls..
man teica, ka vajagot ar viņu parunāt, bet viņš taču ar mani nerunā.. patiesībā, man ir bail..
es nespēju..
fuuu.. izpūšu gaisu un apņemos stipra nu atkal būt!
es parunāšu ar viņu un noskaidrosu ši naida iemeslu.. es zinu, ka tas būs sasodīti grūti, smagi un sāpīgi.. bet man jāspēj šo stāstu reiz beigt..
viņš mani ienīstot, viņš mani ienīstot.. atkal un atkal šie vārdi atskan man.. lai ienīst! bet atzīstas iemeslu pieminot! lai pasaka man, acīs skatīdamies.. es gribu zināt! es tikai gribu zināt!
sasodītais dranķis, sasodītā mīlestība, sasodītā Slovākija, sasodītās smaržas, sasodītās acis, sasodītie vārdi un sasodīts it viss.. un arī zemenes.. vairs neēdīšu tās.. drīz būs jau pusgads pagājis, bet vēl aizvien es nezinu iemeslu.. es nezinu neko.. viss it kā notiek, taču bez manas līdzdalības..
kaut viņš saprastu.. kaut viņš to beidzot saprastu, ka man viņu nevajag.. man vajag tikai paskaidrojumu.. TO SASODĪTO PASKAIDROJUMU! ticiet taču man! ticiet man!
es mirstu.. man tik sasodīti sāp galva.. kaut spētu vnk nošauties un atvieglot ikviena dzīvi!
paldies, ka ienīstat..
Marija |
|
|
