Helena mani nesaprot, viņai nav skaidrs kāpēc es esmu Maskavā. Viņai visa pasaule ir vai nu balta vai melna, bet nekad pa vidu. Viņa ir pluss vai mīnuss, viņa nemāk būt mazliet pluss ar baltu skaņu un bildi ar melniem punktiņiem. Viņa gribu visu no dzīves un vīriešiem, viņa cenšas mani pārliecināt, ka arī es gribu to pašu. Marina mani saprot, man tā šķiet. Ar mani varot aiziet uz operu vai teātri, un varot aizvest vakariņās kaut kur citur ne tikai uz McDonald's, tā viņa pateica. Es esot atrādāma un paciešama kā sieva, labākas neesot. Ko es par to domāju? Es nodefinēju, kas ir starp mani un Stasu. Mēs esam draugi, kam reizēm ir sekss, mēs izejam sabiedrībā, kur mēs esam vismīlošākais pāris šai pus Maskavas upei, mājās mēs nepārmetam viens otram par mūsu brīvidienu izgājieniem. Es esmu pārstājusi ticēt mīlestībai. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |