gruuti aprakstiit vaardos savas izjuutas, bet doma buutiibaa sekojosha... kaadreiz mees satiekam kaadu, kursh ienes prieku muusu dziivee - pat, ja tas ir tikai zinjkaares apmierinaashanai un speeku paarbaudei, uz ko tad esam speejiigi vai arii cik paargalviigi varam atljauties riikoties..
abi vienpraatiigi esam pienjeemushi interesantus un neparastus leemumus, tachu peec tam vairs it kaa neliekamies zinis par paveikto.. dziivojam katrs savu dziivi taalaak, ar domu, ka tik nepatrauceejam viens otru, jo, iespeejams, kkas nav bijis tik labi kaa bijaam iedomaajushies esam vai izjuutam kaadu neeertiibas sajuutu - sirdsapzinjas paarmetumus..
veelos tikai atgriezt visu to, kas pie manis ir palicis un aizmirst, ja jau shaads leemums ir pienjemts..lai nepaliek iemeslu lieku reizi apgruutinaat ar kaadu stundaam apdomaatu iiszinjas tekstu vai neveiklu zvanu.. labaak iet katram savu celju un nemociit vienam otru ar apzinju, ka varbuut tomeer esam palikushi draugi un viss notikushais ir bijis tikai ljauns joks, kuru ar mums izspeeleejusi dziive..