Cilvēks, kurš vienreiz izjūta patieso jūtu uz visu paliekošo mūžu pārvēršas par kropli… No šī brīža viņš pretēji savai gribai uzliek liekuļa masku ēnas teātrī un uzvedas kā dresēts pūdelis… Patiesa mīlestība atstāj sirdī brūci, no kuras piedzimst personība. Personība, kuru vairs nevar nogalināt ne ar kādu dopingu, ne ar kādam jaunam jūtam. Tas jūtas tu pārnesīsi caur visu savu dzīvi… Attiecības ar citu vīrieti, darbs, atpūta, bērni – tas viss jau ir otrās šķiras prece… Patiesa mīlestība nozaga tev pasauli, izšķīdināja krāsas, apraka tavus sapņus, atstāja tev tikai fantāzijas… Nožēlojamas fantāzijas patiesas mīlestības vietā… tas mīlestības, par kuru var ciest tikai klusējot, atcerēties viņa seju, ķermeņa izliekumus, dvēseles elpu…
Atmiņas – tas ir kaut kas smags un briesmīgs, atmiņas tik ļoti kaitē… gribu iemācīties nevis aizmirst, bet neatcerēties…žēl ka tas laikam nav iespējams… |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
