| pie loga |
[Jul. 24th, 2006|12:20 am] |
|
klusu. Tu čuksti. Es čukstu. otram nedzirdot šie vārdi pārklāj muguru. vēja maigie pieskārieni pārslīd ādas iedobēm, bedrēm, pakalniem un matiņiem. uzmetas zosāda. aiz aukstuma?! aiz jutekliskas vēlmes šo brīdi nepārtraukt, iegrimt tajā un izbaudīt to pilnībā?! ir vienalga, kas notiek, kas nenotiek. mes esam šeit, šai dienā, šai stundā, šai sirdspukstā, šai vējā, šai puskrēslī.nav Tevis. Nav manis. mēs neesam kopā. tu nezini, kur esmu es. Es nezinu, kur esi Tu. Tu zini, ka šodien braucu vilcienā. Es zinu, ka iepriecināju Tevi ar fantāziju. Latgales tukšā māja.vesela nedēļa. tomāti. vanna ābeļdārzā. saule. gads un vairāk. Tu neticēji. Es neticēju. aizvien fantāzija. Tu mīli? Es nemīlu. nav jautājuma-kas notiek?! nav jautājuma- kas tas ir?! tevi tas neinteresē. mani tas neinteresē. ik pa laikam uzrodamies. kārdināšana. jutekliskums. laika stādināšana. nav vārdu, kas spētu aprakstīt to, kas notiek šajos brīžos. nav steigas. Tu nepazudīsi. Es nepazudīšu. lai kur mēs būtu. lai cik tālu no otra mēs būtu. baucot tramvajā Tevis nav. braucot trolejbusā manis nav. kaut kur fantāzijā blakus sēdi. kaut kur fantāzijā, smaidā blakus sildu. Tevis īsti nekad nav bijis blakus.ir tik daudz. nav nekā. nav saistību. nav pienākumu. nav atbildības. ir raizes. ir smaidi. ir draudzība un fantāziju radītas jūtas(?).varētu būt lieliski. mēs neuzdrošinamies. (mēs?!) |
|
|
