Laba un jauka kolēģa aiziešana vienmēr izraisa dalītas jūtas: prieku par to, ka kāds ir atradis jaunu (labāku, citādāku, labāk atalgotu - kādas nu kuro reizi vajadzības) darbu, un skumjas par to, ka šis cilvēks vairs te nestrādās.
Piedevām, 30gadnieku krīze arī mani jau labu laiku nomoka: gribētos jaunu darbu. Tikai - kā sabalansēt vēlmi pēc jaunā, ar pietiekamu kompetences līmeni attiecīgajam darbam, nodarbinātības līmeņa attiecību pret saņemamo algu? Un pats galvenais - izlemt, ko tad īsti gribētos darīt...
Piedevām, 30gadnieku krīze arī mani jau labu laiku nomoka: gribētos jaunu darbu. Tikai - kā sabalansēt vēlmi pēc jaunā, ar pietiekamu kompetences līmeni attiecīgajam darbam, nodarbinātības līmeņa attiecību pret saņemamo algu? Un pats galvenais - izlemt, ko tad īsti gribētos darīt...