nu bezgala grūti nenorauties. elastīgā saite starp citu necešami smird, kad sasilst. tik tiešām, pie temperatūras paaugstināšanās tā sāk izdalīt tik nelāgu smaku...
kopš vakardienas draudzenes kāpostiem ēst tā īsti negribas, nu un labi vien ir. vakarā vēl putniņš, nu, cīrulītis, tāda tēja.

un beidzot jāsāk klausīt Kolmanes padomam- turēt pie gultas ne ta glāzi ūdens, bet papiru un zīmuli (ārā atkal šaudās. vai atkal pienācis Jaunais Gads? vai tomēr kaktu kariņš?). viennozīmīgi jādara, jo nekādas asociācijas ar' nepalīdz, un arī pa istabu izsvaidīti priekšmeti kā atmiņu rosinošie nelīdz- es skaidri zinu, ka ar kādu to darīju, bet ar ko- ne mazākās poņas. zinu, ka bija labs, bet kur, ar ko, kādā sakarā- zero! šonakt pat līdzās būs burtnīca un Faber Castel, noasināts.l