Ieva

kapeec mums ir lemts satikt kaadu... un peec tam sho kaadu pazaudeet? patiesiibaa dziiwe ir tik nezheeliiga, un dazreiz skiet, ka naawe buutu tik jauka... es neesu nedz tik liela, un rii nesu tik stipra, lai paciestu wisu ko dziiwe man suuta... wisgruutaak ir paciest to, kas ir jauks, ja es nebuutu iepazinusi laimi, tad tagad man skistu ka wiss ir super. bet taa jaw ari ir, cilveeks ir laimiigs kameer to neapzinas, kad winjsh saak to apzinaaties, winjsh saak uztraukties, ka war sho laimi pazaudeet un kluuust nelaimiigs...
waax, kaa wispaa war defineet laimi? tik plash jedziens, bet reizee tik shaurs, tik gruuti atrodama taa ir, un tik wiegli pazaudejama... un patiesiibaa laimiix war buut tikai mulkis... ir briizhi kad skiet, jaa taa ir laime, bet driiz wien laime paarweershaas nelaimee... un laimee war pazaudeet wisu, jo kad esi laimiix, tu aizmirsti citus... laime patiesiibaa ir nebuutiiba...
dienas ir kaa 4 sienas, taas min un wienmeer wairaak zin, un juutas, nepateiktas waardos, taas aiznes mani projaam aiz maakonjiem... un tad tieshaam wairs newar zinaat, kas esi, kur esi, jo kaa zinaams, cilveekam naw spaarnu...
ja es speetu lidot, es sen sheit nebuutu, es lidotu un mekleetu laimiigo zemi... njaa, wai taada wispaa ir? laikam naawe ir laime, peec garas un gruutas dziiwes...
man gribeetos paluureet kas notiek citu dziiwees, jo newiens nekad nepateix wisu, wisam ir robezha, arii patiesiibai, shii robezha beidzas briidii, kad saakam dziiwot melos... un warbuut melos ir dziiwot wieglaak.
nepateikt wisu, nepateikt liidz galam, piedomaat un nonjemt... tas tachu ir cilweeka dabaa, lai kaa kaads censtos teikt, ka ir liidz galam paties... mums naw nedz tik labas atminjas, nedz tik daudz laika