|
November 2nd, 2005
05:35 pm Ak, cilvēk, Tu joko par lietām un spēlējies ar citu cilvēku, skan jau pompozi, bet likteņiem. Jautājums tikai viens - bail nav?!? No kļūdas, no neveiksmes, no tā, ka Tev vienkārši var nebūt taisnība. Un man, nez kāpēc, pat situācijā, kad Tu kaut ko dod, ir sajūta, ka mēģini mani pazemot un parādīt man manu patiesi pienākošos vietu. Es neprotu melot un jokot tik augstā līmenī, ar tik augstām likmēm... Un no manis patiešām nav ko paņemt. Nav! Un nevajag man piecas reizes lielāku algu, jo par tik niecīgu summu Tu mani tik un tā nopikt nevarēsi, jo mana lojalitāte pret Tevi nav atkarīga no Tevis un Tavām iegribām! Tā nu šoreiz patiesi ir manis pašas griba un izvēle..., kuru es drīkstu manīt un mīt, kad vien pan ienāk prātā un pietiek spēka to izdarīt.
|
Comments:
| From: | dzha |
Date: | November 2nd, 2005 - 05:54 pm |
---|
| | | (Link) |
|
izklausaas, teu arii jauki priekshnieki... :)
Stulbākais visā stāstā ir tas, ka nevaru īsti saprast - jauki tiešā vai ne visai tiešā nozīmē. It kā jau viss ir labi, un brīžiem pat jābrīnās par iecietību, sapratni... , bet tomēr neatstāj sajūta, ka esmu te savā vietā tikai tādēļ, lai kādam būtu dzīva spēļmanta:(
| From: | dzha |
Date: | November 2nd, 2005 - 11:11 pm |
---|
| | | (Link) |
|
galvenais nekjeries... t.i. nedomaa par to. lai ari ko neteiktu, lai ari ko nedariitu. vienkaarsi nedomaa. es zinu, ka viegli teikt un banaali skan - tachu taa ir tik ljooti dziivee paarbaudiita patiesiiba. redz, ja tu par to domaa vai paardziivo, tu dod vinjiem energjiju... un neapzinaat vinji to dariis atkal un atkal... |
|
|
Sviesta Ciba |