| |
[Jan. 27th, 2007|09:25 pm] |
Iedomājos, ka vajadzētu pietuvoties dabai. Paložņāt pa mežiem, pabrist pa laukiem. Kaut arī sekas būtu iekšējs+ārējs sasalums un nobristi zāpīši, kā arī nepievilcīgs kopējais paskats. Vajag taku vienreiz uzlikt mīksto uz tādām lietām.
Ir absolūti neforši, kad mājas sienas ir tik plānas, ka dzirdi, kā kaimiņš ar alkohola liellietotāja pazīmēm, grozoties savā gultā, iešvīkstina matraci.
Un vēl neforšāk ir to visu atklāt pēc tam, kad nakts vidū pilnā rīklē esi tā normāli sabļaustījusies ar sava dzīvokļa otrā istabā guļošajiem.
Baisi šorīt sametās no kaimiņa dusmu izpausmēm rīta agrumā. Skandalēšanas aiz sienas par to, ka redz naktī viņam nav ļauts gulēt. Protams, ieslēdza skaļi mūziku (bet viņu nācās sasāpināt - man tajā laikā tieši bij' jāceļas:). Laika gaitā mūzika izmainījās no atbaidošām krievu dziesmām līdz amerikāņu radio karalienēm Fergie un Nelly Furtado. Šis pavērsiens iepriecināja. Iztēlojos, kā viņš, rūtainās apakšbiksēs un vienu zeķi kājā tērpts, spīdinādams bālās, melnām spalvām klātās kaulainās kājas, sagāžot kādu pudeli, šeiko savu ass'u, rokā turēdams pivcīša pudeli, pie Fergie. Un pēc tam atrod lācīti un spiež to pie krūts, kad skan Nelly Furtado saldsērīgā dziesmiņa... Skaisti |
|
|
