Pie viesiem izlēcieniem kā strauji apskāvieni rokas satveršana es tiešām jau esmu pieradusi un varbūt pat mazliet priecājos, ka vienīgā spēju to uztvert tik vēsi, bet nu visam taču ir savas robežas.
Labi varbūt pie visa vainīga ir mana šodiena, kas ir pilnīga katastrofa.

Un tagad braši soļojam uz virtuvi pēc zālēm-man tomēr labak patīk, ka varu elpot normāli.