Kad nevari aizmigt, savijies, satriecies vienā veselā ar savu, kļūsti viņa, tad viņa kļūs tava, un jūs viens otram būsiet sprādziens, eksplozija, Hirosima līdz pārkostām lūpām sāpīga, tu kļūsi vīrišķa, viņš sievišķs, kļūsiet nekādi un elektriski nodeguši melni, sudrabā baudpilni un kaisli, un staigāsiet viens otru savos ķermeņos un dvēselēs līdzi nesdami, un pirkstgalos liesmas uz krūtīm un mugurām neķītri maigas mīlestības atstās, dzelme pret debesīm celsies un viens mirklis būs pareģojums visām nākotnēm, pagātnēm, ko aizmirst, noslīkstot tumsā melni miesīgā, līdzi bēgumam aiz Mēness tumšākās puses raujoties, plēšoties, tiecoties nakts dobumos, tuksnešos, asinīs, pulsā. Kad nevari nevarēt. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |