| |
[Nov. 2nd, 2009|12:08 am] |
Varētu padomāt, ka pēdējā laikā man nav aktuāla domāšana, jo rakstu es maz, bet citēju vai pārfrāzēju - cik tik uziet. Tā laikam tāda samaksa par centīgu mācību vielas apgūšanu. Dikti jau iztukšo. Laikam pēdējais laiks sākt burtiski tulkot lielo dzīvi ar lielo burtu. Jāatrod pašam sava upe un pārcēlāji (bez Mielava :)) ), jāmirkst lietū, jāsalsts, jāizkūp ēnas celsijos, jāatrod sava suņu būda, jādalās ar kartonu, jāelpo pieticība un jānogaršo Venēcija. Uz pusgadsimtu par mācekli pie gondolu frēzētājiem. Stāsti par Senmikelu būtu mana Bībele, tūristi būtu mani pacienti, kuri slimo ar iedomātām kaitēm, Venēcijas plūdi un Sv.Marka laukums - būtu holēras ķertie pagrimušie rajoni, bet mans templis slietos kādā no labirientiem, kur apmaldās nabaga pieviltie mīlestības meklētāji. Būtu viņiem tāds kā labais pavadonis. |
|
|
