| |
[Mar. 1st, 2011|09:22 pm] |
Mani tā tracina, ka nespēju aizmirst tos pašus neveiklākos momentus .. dažreiz vnk smiekli sanāk.
Nespēju aizmirst to kā maza būdama uzrāpos pa ļaunās kaimiņienes kaķu kāpnītēm, lai paskatītos kā izskatās tajā dzīvoklī.
nespēju aizmirst, kā pirms 3 gadiem mēģināju ar tizliem vārdiem atpakaļ tikt attiecībās ar puisi, kuru pazinu tikai 2 nedēļas un biju satikusi 2 reizes, un abas reizes biju galīgā pālī ;D
Nespēju aizmirst to neveiklo mirkli, kad domāju ka puisis grib mani apskaut, bet šis patiesībā gribēja mani noskūpstīt ;D [ taisnību sakot, viens no neveiklākajiem momentiem manā mūžā līdz šim ;D]
Nespēju aizmirst, kā klasē pacēlu roku pirms jautājums bija uzdots [ vēlēdamies būt smartass ] un jautājusm bija pavisam cits ;D
Un nespēju aizmirst vēl daudzus momentus, kurus labprātāk izdzēstu. Bet tajā pašā laikā jauki atcerēties to visu. Jauki sēdēt klasē un saķert galvu rokās, nodomāt "aaaak jeeel", pasmaidīt, un saprast, ka nevienam nav ne jausmas par ko tu domā :] |
| |
