|
|
|
February 10th, 2008
 | 08:05 pm
saliju, nosalu, pabraukājos, pastāvēju kājās, paskatījos uz trijiem latgaļu puikām, naiviem, ar strīpainiem džemperīšiem un cry baby incantu kaucināšanu.
beigās stiepu pa lietu LDM, NBD un SNP buklīšus.
gads riņķī kopš tā sviestainā pasākuma. Pagājušais beidzās tā baisi. Bija smuka skaidra diena. Un tad piedzīvoju lielākās pasaules skumjas, kādas vispār ir cilvēkam iespējamas un ko nervi var izturēt. Vienīgā doma - nu kur tik debīli var dzīve izrīkoties, mazliet pazibināt, iekārdināt un tūlīt atņemt, gardi nosmejoties.
Visu vakaru nobimbāju, pa griestiem gribējās pastaigāt.
Viņš atveda mani mājās, kad bija jākāpj ārā no mašīnas, likās, sirds sasprāgs. Bet es neko, es izlikos, ka viss labi.
ceru, nākamgad es vairs tur nestrādāšu, un man vairs tas nebūs viss jāpiedzīvo un vairs nebūs jāatceras tas viss. lielākās skumjas.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
