Vakar biju laba un palīdzēju tētim mekļēt mašīnas netā, protams, vācu lapās, no kurām viņš neko nerubī, bet tā kā viņa metia mācās valodu klasē, tad jau viņa visu zin... Muļķības, bet es vismaz zinu, kur atrodas tildes vārdnīca mūsu kompī...
Un vēl es atkal uzklausīju Lieni. Nabadzīte, bet daļēji arī pati vainīga, bet nu viss ir pilnīgi skaidrs, vismaz viņa man šodien to paziņoju, tikai nezinu, vai tas tiešām tā būs... Bet ne jau man par to jāstreso, pašai jau pietiek...
Rīt būs traka diena, jo es braukšu uz ekonomikas olpimpiādi, kaut arī no ekonomikas maz ko saprotu... Bet vai es vakar mācījos... nē... visu dienu nogurķojos... un šodien ir jau svētdiena... uz Siguldu jābrauc!
Jā, šķiet, ka atkal sāku attiet pēc tā, kas bija 4dien! Kā saka - NO ACĪM PROM, NO PRĀTA LAUKĀ!!! Tikai cik ilgi? Līdz nākošajai reizei! Un ir tikai 2 iespējas... Vai nu atstāt visu kā ir, ik pa laikam pamocīties un cerēt, ka tas pāries, vai arī kko darīt, lai tas manītos, iespējams aplauzties un nostādīt sevi pilnīgas muļķes lomā, bet tam man nepietiek drosmes, vēl ne...
ok, iešu lasīt ekonomiku...