| skrimš-skramš |
[Oct. 6th, 2006|08:53 pm] |
Grozot galvu, es dzirdu kā gurkst mans mugurkauls. Forši! Un, kad es ēdu, tad ar mani vispār nav jēgas runāt, jo dzirdu tikai to, ka ēdu, visas pārējās pasaules skaņas pazūd. Sajūta aptuveni tāda it kā tev pie katras auss būsu pieliecies pa tipiņam, kurš skaņi gremotu.
Jautri. |
|
|
