| |
[31. Okt 2005|09:27] |
kad tu pamosties pēc kārtējās saburzītās nakts, kad mūžamežam cauri izgājusi, virtuvē, pannā mammas ceptā omlete ar puķkāpostiem un sieru kā analgīns
istabu sakārtoju, nuka brauciet ciemos! tikai žilete man jānopērk, ar ko silikonu nokasīt no loga rūtīm, kuras Andrejs vakar pārstikloja. rūtis kaimiņu Jurčiks izdauzīja. jau sen, kad viņš mani apsaukāja par mērkaķi. un es tiešām domāju, ka esmu nesmuka. ilgi tā domāju, jo Jurčikam bij skaista meitene, tāpēc man likās, ka viņš saprot kaut ko par skaistumu. tāpēc, nesauciet mani par lecīgu, kad nepieņemu komplimentus. es tiem vienkārši neticu uzreiz, mulstu un iekšēji mazliet noreibstu |
|
|
