09 Jūlijs 2010 @ 23:25
Viss sākās ar konci Ogrē un izdemolētu vilciena vagonu..  
Johaidī, domāju iečekošu latviešu dokumentālo gabalu ''Vai viegli būt jaunam'' . Nu tā, pirmās piecas minūtes, zemapziņā domājot, takš latviešu kino un vēl 1987. Un BAM! noskatījos visu līdz galam. Aizrunāja. Kaut kas paķēra. Un tā baigi.
Es klausos tajos čaļos un saraujos kā veca rozīne.

Spēcīgs gabals, jāteic.

''Zils tas ir cerība. Un mēs visi stāvam iekš zila. Mēs stāvam cerību jūrā. Un tā ir neziņa. Katram jāmeklē savs. Un mēs esam ļoti daudz. Man pat liekas, ka visa pasaule cer. Arī Tu.''
 
 
( Post a new comment )
a.[info]agrieta on 10. Jūlijs 2010 - 00:24
un tagad iesaku izlasīt Gundegas Repšes grāmatu "Alvas kliedziens".
tā nu sanāca, ka vispirms izlasīju grāmatu, pēc tam noskatījos filmu. gan filmā, gan grāmatā likās kaut kas vienojošs, kaut kas tā laika jaunatnes nesaprasts. gan filma, gan grāmata lika smagi aizdomāties.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
Nestandarts[info]heishy on 10. Jūlijs 2010 - 09:47
Paldies par ieteikumu ;)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)