Filmas darbība norisinās 2035. gadā Čikāgā. Detektīvs Dels Spūners (Vils Smits) ir pilnīgs tehnofobs - 2004. gada modelis kedām, antīks maģītis, XX gs. stilā ieturēts dzīvoklis - un pilnīgs naids pret robotiem, kuri burtiski visur. Un kā reiz pirms jauna robotu modeļa NS-5 laišanas pasaulē tā izgudrotājs izdara šķietamu pašnāvību. Spūners tiek piesaukts pie izmeklēšanas, un uzreiz saprot, ka te kaut kas nav tīrs, bet viņam, protams, neviens netic. Līdz brīdim, kad...
Filma veidota pēc fantastikas klasiķa Aizeka Azimova tāda paša nosaukuma stāstu krājuma motīviem. Vēl vairāk apbēdināšu Azimova fanus, jo ir notikusi svēto tekstu zaimošana - filmas scenārijs ir kādas citas filmas scenārijs, pārveidots, lai tas atbilstu Azimova garam. Azimova darbus lasījis nēesmu, bet nojaušu, ka no tiem pāri palicis vien nosaukums un 3 robotehnikas likumi. Un ziniet ko? Kāmēr viss ir tik interesanti, kā tas ir šeit, I don't care! Talantīgais ēģiptiešu izcelsmes režisors Alekss Projass (Alex Proyas) varbūt nav Azimovs, bet nu intrigu savērpa gana meistarīgi.
Arī Vils Smits parādija sevi tikai no labākās puses - bez repošanas, paldies Dievam, iztika, un pat mēģināja attaisnot savu Oskara nomināciju, par cik viņa varonis nebija nemaz tik pliekans, kā tas viņam ir parasti. Vairāk gan viņam sanāca dzīt smieklīgus jokus un one-liner'us, bet nu kopumā - Vilam pretenziju nav.
Arī filmas vizuālā sastāvdaļa liek pāris vietās pavērt muti vaļā. Principā viss te veidots Minority Report stilā, jo vēl nav gluži lidojošas mašīnas (kā 5th Element), bet nu viss tāds stipri futuristisks, un, kas galvenais - darbojas. Hologrāfisk policijas lente, apakšzemes tuneļi un interesantais autostāvvietas risinājums ir vien dažas no tām. Jauki, ka diena, kad specefekti kļūs pilnībā fotorealistiski, vairs nav aiz kalniem, jo Es, Robots bija otrā filma (pēc The Day After Tomorrow), kur pāris vietās tie bija pilnīgi neatšķirami no realitātes. Bravo, teicams darbs! Pāris filmas action ainas arī liek iespiesties krēslā - tik labas!
To visu pavada komponista Marko Beltrami (T3, Hellboy) samērā atmosfēriskā un filmai atbilstošā mūzika.
Filma atsauca atmiņā vecos labos laikus, kad debesis bija zilākas, zāle zaļāka, es filmās nemeklēju blūskrīnus, cgi, plotholes etc., bet vienkārši aizrautīgi vēroju, kā Vils Smits glābj pasuli (uz mirkli aizmirsīsim par MiB2, ok?). Pagājušājā vasarā Villijs spēcīgi iepriecināja ar labāko-brainless-action-ever Bad Boys 2, bet Projass ir mani iepriecinājis veselas divas reizes, ar The Crow un Dark City. Un lai gan no visām (trijām) Projasa filmām šī ir vispopsīgākā, tā tik un tā ir vienkārši lieliska. Šīsvasaras viennozīmīgi labākais grāvējs ir jūsu priekšā.