|
|
|
Novembris 27., 2007
22:56 - Man vienkārši brīžiem paliek bail.
Viņas aukstais, gluži vai mirušais ķermenis apvijas ap mani. Viņa mani apķer, apķer un kā ēde izplatās pa visu miesu. Viss sasniedzamais sasniegts; viņa lien manā dvēselē, manā sirdī un prātā. Paralizē. Lien pa visām spraudziņām, lien līdz galam. Līdz malām, līdz viss ir aizdambēts, viss nosprostots. Un es kurla un akla. Mēma gan nē - žulti no šī saindētā ķermeņa vēl var izkasīt. Auksta un gluži vai mirusi topu arī es.
Kāds šausmināsies un teiks, ka tā nevar, kāds teiks, ka tie ir nieki, kas sen jau izdzīvoti, cits sacīs, ka viņu nomācu. Jūs mani analizējiet kā dzejoli, aizmirstot, ka neesmu es aprakstīts papīra gabals. Auksta un gluži vai mirusi topu arī es.
Man vienkārši brīžiem paliek bail.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
