| bļ*ģ (piedošanu) |
[24. Apr 2009|19:09] |
nevar jau rupjus vārdus runāt. bet dažreiz vajag.
huhgrrr, šodien fizikas skolotāja iecepināja, stulbā skolotāja (piesitu ar kāju pret grīdu)
nebiju nevis iepriekšējā, bet pirms iepriekšējās stundas, bet viņa mani nevis vienkārši izsauc, bet viņa ir fizikas skolotāja un nevar priekš vienkārši neiet, jo tad ieliek vieninieku, bļ*ģ. (ļoti, ļoti sulīgs bļ*ģ)
gandrīz apraudājos
esmu tikai skolēns un skolētiem nenākas braukt virsū skolotājiem, tad nu man sanāca pateikt, ka viņa ir visvarenā skolotāja un tad es pasmaidīju viņai un sajutos labi. bet tas ir slikts labums, kas manī drīz vairs nebūs iekšā. :)
ko es darīšu vasarā? man gribēsies psiholoģi.. stulbums. fizikas stundā sāka nākt viss virsū, bet viss jau ir labi. dzīvotu es tuvāk skaistiem mežiem, tad būtu labāk. un ja es nebūtu sastrīdējusies ar savu mazo mežiņu, viss būtu labāk. bet viss jau tā ir labi. :) man jau jūrmala ir 20minūšu gājienā. :) tāpēc viss ir labi. :)
cilvēki ir tik dīvaini, ja vislaik uz viņu skatās no viena skatu punkta, tas būtu - priekša:seja, bet tad viņu redz no malas vai muguras, tad tik daudzas lietas izskatās savādākas. hmmm. tas ir labi. zināt to.
acis ir neredzīgas. jāskatās ar sirdi. |
|
|
