Patiesi esmu bijis visai labs cibotājs šogad! Vairāk kā 100 ierakstu nepilna gada laikā, drīz jau man būs sviestainā gada jubileja! Nevaru vien sagaidīt.
Kad pirksti niez un tik ļoti gribas uzrakstīt ko graujošu.
Graujoši es nemāku, es māku kaujoši gremdējoši.
Viegli netīri un pretīgi.
Man vārdi neraisās un domas pamaisās.
Ziniet, man riebjas vārds es "gribu", pārāk bieži šis vārds skan man ne tikai apkārt , bet gan galvā.
Es gribu ,lai tā gribēšana pārtaucas.
Patiesībā es glupi atļaujos melot.
Es neko negribu.
Neko,neko,neko. Pat neko negribēšana ir sava veida gribēšana.
Aizveries!Aizveries!Aizveries!
Gribulītis,mazias gribošais gribētājs,vispasaules nezinīt!
Rupja tu meit esi, rupja.
Bet ko gan dot man pasaulei pretī? Mīlestību,ko neviens no manis neņem? Es dodu , dodu, un...stop!
Ziedi vijīgi ap tavām kājām
Acis pasaules plašumā
Skatiens tik dziļu kā okeāna dibens
Un kur paliec tu,mans lielais filozof?
Tavi dārgakmeņi paslēplti un apskaloti aiz trejdeviņiem kalniem un jūrām
Ak, tu naivais labuma meklētāj
Celies nezvēr, trauc tās nebūšanas prom
Rodi brīvi, rodi laimi,
Rodi pats savu būtību un sūtību šai zemē!
Ar šo neko negribu teikt, tik vien saproti,ka atļaujies būts kāds tu esi nenormāls laimes piepildītais jaunais gudrības meklētājs, emocionāls pragmātiķis vai vienkārši laimes meklētājs.
Atļaujues to neko, spīdi par to,kas esi.
P.S. Šodien darbā atļāvos sagriez tur stāvošo šokolādi,kas bija atsāta visiem uz galda, sagriezu un iemetu savā kafijas tasītē, vareni garšīgi!