Es domāju, kāpēc Tamazs nepatika ceļotājiem. Viņš taču vecs vīrs, sirmiem matiem, pliku galvvidu, izkāmējis, iekritušiem vaigiem un skaidrs, ka savu mūžu darījis savu darbu, strādā autoremota darbnīcā un iznomā mašīnas. Audzē savu pitbulu un dzīvo Gruzijas lielajā ģimenē ar trīs bērniem un viņu 5iem mazbērniem. viņš runā krieviski, taisa savu vīnu un čaču, galveno ēdienreizi ietur no rītiem un iet arī baznīcā, ko gan mums nedēļas nogalē neizdevās ieraudzīt.
viņš gan strādājis ir čekā un par to nekaunas, tā bijusi viņa brīva izvēle un arī Rīgā bijis pieskatīt ārzemju tūristus. Un sākašvilli viņam nepatīk tikai tāpēc, ka viņš esot par vecu, lai varētu turpināt iesākto darbu.
tomēr šo aspektu mēs uzzinājām tikai beigās. līdz tam viņš bija satikts pāris reizes: pirmo reizi, kad skatījāmies mašīnu, otro reizi, kad paņēmām, trešo reizi, kad tai noplīsa bremzes Gudauri kalnu serpentīnos, un pēc tam vēl vienu reizi, kad viņš uz 4ām dienām piekrita kļūt par mūsu 6u šoferi.
alkoholu viņš nelietoja, pieskatīja, lai rēķinos mūs neapkāš, sarunāja takšus uz viesnīcu, pats gulēja busiņā, ar mums šad tad papusdienoja, noskaidroja vīna pagrabu un baznīcu darba laikus, bieži stājās un gruzīniem kko prasīja. neuzticējās mūsu GPS un līdzīgi. bet pa lielam viņš neko sliktu neizdarīja.
viņam seja gan bija ar rētām diezgan svaigām un vaigi tik iekrituši, ka likās, ka viņš neēd vispār. staigāja visu laiku zābakos un siltā vestē un pīpēja. tad vēl strīdējās par nezināmām lietām ar ēstuvju darbiniekiem. nepatika viņam musulmaņi. un vēl šis tas. bet kopumā tā nepatika drīzāk bija vispār pret kaut ko citu, nevis viņu pašu. tā es domāju.