Man patīk braukt dienas gaitās un doties no tām atpakaļ ar pārsēšanos Baldones ielā, pieturā vienmēr stāv apburošie rozentāļcilvēki, jau pa gabalu smaržojot pēc eļļas krāsām un terpentīna, ne tā kā mēs - pēc vecām guašām, kafijas un smēķiem. Beidzot jūtu rudeni ar visām tam piederošajām ekstrām - slapjām kājām, vēju matos un mūždien nosalušiem pirkstiem, bez kapeikas kabatā, toties ar makā rūpīgi ieliktu murmuļbildi, pa kluso izdrukātu caur svešu printeri. Dzīvīte ir beidzot ieriktējusies mēreni patīkamās sliedēs un cerams, ka tāda tā arī paliks krietni ilgāk, nekā parasti. Dzīvojieties, patērētāji, jums lieliski sanāk.