10 Decembris 2011 @ 17:02
Andris Kivičs - Mana privātā dzīve  




http://imgur.com/a/rCS6t

"Atceros, kā viņa sēdēja vannā un raudāja. Arī man bija sūdīgi, ka nevaru ar viņu pārgulēt, bet tā nu tas bija."

"Cilvēki, kuri sacer skaistu mūziku, kuri kaut ko dod vai palīdz citiem, ir īpaši izredzēti un tādi kā Dieva vietnieki uz zemes."

"Tad kaut kādā mistiskā kārtā es iemācījos tīri sakarīgi spēlēt klavieres."

"Es biju liecinieks tam, kāpēc daudziem ir aizspriedumi pret gejiem un biseksuāliem cilvēkiem un kādā visai agresīvā veidā geji uzspiež savu, un ka ir veči, kuri bez emocijām lien bučoties pie večiem."

"Starp citu, ar Eirovīziju ir saistīts kāds mistisks gadījums, par kuru skaidrībā neesmu ticis vēl šobrīd (iespējams, gan tomēr esmu)."

"Beigās mani aizsūtīja pie vokālā pedagoga, lai gan nekad neesmu uzskatījis, ka esmu kaut kāda lakstīgala."
 
 
( Post a new comment )
[info]zirka on 10. Decembris 2011 - 17:08
bomba!! :D
vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkus, kas spēj tērēt laiku kaut kam šitādam :)
(Atbildēt) (Link)
[info]chaika on 10. Decembris 2011 - 17:08
Bāc!!!
(Atbildēt) (Link)
× ! Edge ! ×[info]devour on 10. Decembris 2011 - 18:10
pilnīgi atklāti...pilnīgi atklāti, ka viņš ir muļķītis...
(Atbildēt) (Link)
chloroform in print[info]gorgona on 10. Decembris 2011 - 18:18
omg omg.
es nupat kā reizi savā cibā par šito grāmatu satraukuma pilnu ierakstu ierakstīju.
es gribētu zināt vēl. es saprotu, ka izrautie teikumi jau runā paši par sevi skaļā balsī, bet - baigi gribas arī kādu viedokli par pašu saturu.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
[info]lodzinjsh on 10. Decembris 2011 - 18:40
ir tā, ka esmu izlasījis aptuveni 1/4 daļu (90 lpp.) un tik tālu autors ir paspējis izklāstīt īsi par savu bērnību, attiecībām ar vecākiem, panākumiem basketbolā un ceļu traumām, kuru dēļ nācās pamest nopietno sportu, aizraušanos ar mūziku un Z-Scars vēsturi līdz 2010.gadam. Teksts ir, erm, sarunvalodas līmenī, spītējot faktam, ka viņš sacer dziesmas jau 10 gadus un pasniedz sevi kā mākslniecisku un ļoti sirsnīgu personību.
Spriežot pēc satura rādītāja, viņš ir centies ātri pārskriet pāri faktiem, lai ķertos klāt savai lielajai sāpei - bulvāru preses nedraudzīgumam, melnajam Pī-āRam un visu neišen-vājd negāciju atspēkošanai par viņa daudzajām mīlas un Milleru frontēm. Kad izlasīšu visu, tad uzrakstīšu izsmeļošāku atskaiti.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
chloroform in print[info]gorgona on 10. Decembris 2011 - 18:44
ok, paldies. gaidīšu izsmeļošāku atskaiti.
bet nu pagaidām izskatās, ka mans straukums bija pamatots un vietā. mani satrauca, kā gan var būt tā, ka ir vesela grāmata, kas ir nosaukta par autobiogrāfiju, ap kuru uztaisīja tādu haju, un kurā... nekā nav! jo, lai tur būtu kaut kas, tam kaut kam no kaut kurienes vajadzēja rasties. cik es zinu, tad šitas ļautiņš neko sakarīgu nav paveicis, neko interesantu nav piedzīvojis, neko nav pieminēšanas vērtu sasniedzis. pī-āri un bulvārprese neskaitās.
nabadziņš, iekšiņās palicis tas pats andrītis, kas skolas laikā, kuram mērķauditorija bija jaunāko klašu meitenītes, kas pakaļ skrēja izkārtām mēlītēm.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
millers[info]millers on 10. Decembris 2011 - 19:02
velns
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
[info]biedronka on 10. Decembris 2011 - 18:33
Ārprāts, šausmas un briesmas! Nē, tas nav par faktu, ka to lasi, jo noteikti ir nereāli jautri, bet atdot naudu par šito seklo joku krājumu - vot tās ir iekšas.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
[info]lodzinjsh on 10. Decembris 2011 - 18:41
nē, nē, nav tik traki, neviens mans latiņš nav aizskrējis uz autora kabatu.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
chloroform in print[info]gorgona on 10. Decembris 2011 - 18:45
o, tas ir labi.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
[info]biedronka on 10. Decembris 2011 - 21:46
Paldiesdievam :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
S.[info]alnis on 10. Decembris 2011 - 18:36
Smiekliigi! :D
(Atbildēt) (Link)
tas ir absurds[info]mazeltov on 10. Decembris 2011 - 20:36
Beidzot vairāk par 1 komentāru pie kāda "es šobrīd lasu" ieraksta.
(Atbildēt) (Link)
[info]aka on 10. Decembris 2011 - 21:00
Es skatos, daudzi komentāri siekalojas gar Andri Kiviču.

Kādam sāp, ka Andrim jau skolas laikā pietika dūšas pie meitenēm iet. Utt.

Tā kā ieliki bildi pilnā zimērā, atvēru un kārtīgi apskatīju :D LOL

Cilvēki, kuru dzīves ir pelēkas, it kā apsmej Kiviču, un apgalvo, ka viņa dzīvē nekā nav, utt. Bet tajā pašā laikā - VIŅI TO ZINA. VIŅI TO APSPRIEŽ. Un no otras puses, varbūt tiešām Kiviča dzīvē nekā TĀDA nav, lai par to rakstītu grāmatu. Bet atšķirībā no visu citu pelēko vidus, vinš tomēr ir to uzrakstījis. Par to pašu neko. Viņam ir...

LOL. Paradokss. Ja jau viņš ir tik truls un bezjēdzīgs, tad kāpēc tik un tā ap viņu griežas dažu labu dzīves?
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
[info]biedronka on 10. Decembris 2011 - 21:49
Ņifiga...šajā kontekstā kivičistiskā atrauga, ko sauc, nez kāpēc, par grāmatu (laikam tāpēc, ka pēc formas tiešām izskatās kā grāmata) apspriežama vien kā kultūras (vai tās neesamības) fenomens kopējā degradācijas kontekstā.
Jā, es domāju, ka viņš ir truls un bezjēdzīgs. Un mušas arī mēdz ap šo to griezties, no tā fakta vien substance nemainās.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
[info]8 on 10. Decembris 2011 - 21:07
Interese ir taada, jo lai cik daudz cilveekiem neteiktu ka tur nekaa nav, vienalga vinjiem gribas paarliecinaaties pashiem un secinaat, nu jaa, TIESHAM nekaa nav..., kamer savam acim neparliecinasies, tikmer neticees ;)
(Atbildēt) (Link)