Es pinos tikai ar dziļi nenormāliem, parasti arī dziļi traumētiem, bieži slimiem indivīdiem. Vairāk vai mazāk tādiem. Viņi bieži izstrādā jocīgas lietas, bieži pompozas un smieklīgas.
Man ar citādiem nav interesanti. Jā, protams, tas rada drāmas, smieklīgas traģikomēdijas un dramatiskas traģikomēdijas, traģiskas izrādes, plānprātīgus cirkus trikus. Kāda jēga no kaut kā cita?
Miers, harmonija? :D
Kam nekā tāda nav iekšā, tam arī no ārpuses nevajag.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}