13. Maijs 2008 11:32 savādi, bet personīgā labsajūta mēdz būt neatkarīga no personīgās uztveres. es, piemēram, šodien esmu īpaši glīts, pat notievējis, vakarā veikšu visnotaļ patīkamo pārvākšanās procesu, ārā spīd saulīte, bet esmu totāli nelaimīgs. tur arī ir iemesli, protams, bet nu kāpēc es nevarētu priecāties par to, kas ir?
lūk, kas mūs patiesi atšķir no mērkaķiem - mēs priecājamies un bēdājamies ne-pa-tēmu, nevis tikai tad, kad ir par ko. ir doma |