cilvēki jau tik sen cenšas izprast paši savu domāšanas brīnumu. fenomenu, kas atšķir garīgo pasauli no fiziskās. Vai varbūt ta tomēr ir viena un tā pati?

Dekarts uzskatīja ka tās ir divas, viena - garīgā matērija, otra - fizikālā. Viņaprāt tās abas saistīja hipofīze, gluži kā tāds konverters kas piem pārvērš audio par mp3.. stulbii bet whatever..

Vēlāk nāca filozofi (Loks?) kas uzskatīja ka matērija tomēr ir vienota, nesadalīta. Bet ja matērija ir nesadalīta, bet atomu kustību mēs nespējam ietekmēt utt., tad sanāk ka cilvēkiem nav brīvas gribas.... man šķiet ka es šo to aizmirsu, bet generally ta sanāk.


henīvej, manuprāt abi viedokļi ir daudzmaz garām. Manuprāt cilvēka prāts nemaz nevar to saprast. Šī ideja nav nepamatota.
Piemēram ar gaismas mikroskopu nav iespējams redzēt molekulas. Gluži vienkārši gaismas stari ir tam par "rupju", tāpat ar elektronu mikroskopu nav iespējams redzēt elektronus. Respektīvi cilvēks pats ar savu prātu, sev līdzīga smalkuma prātu nebūs spējīgs saprast. Vrētu teikt ka katra cilvēka prāts raksturojams ar noteiktu "izšķirtspēju". Tātad cilvēki ar lielāku prāta izšķirtspēju, spēj saprast tos, kuru prāts nav tik smalks.

Tas izskairotu kāpēc daži cilvēki ir vnk stulbi un viņiem nekādi nedalec mans domu gājiens..