| |
[2. Apr 2009|09:14] |
|
Vakardien bij pārak liels nogurums, lai šeit uzrakstītu, bet jau otrais vakars, kad gribas dzirdēt, no kāda, ka ar mani viss ir kārtībā un viss būs kārtībā! Es laikam esmu pa daudz atvērusies cilvēkiem un no tā man ir bail. Bail, ka atkal kaut kāds notikums var man likt ielīst alā un uz visiem skatīties no malas. Pārāk daudzus esmu ielaidusi savā privātajā telpā un tikai tāpēc, ka trīs mēnešus man nav bijusi komunikācija ar svešiem cilvēkiem. Katru reiz, kad satieku kādu svešo vispirms saku sev, ka klusēšu un tikai klausīšos, bet viss sanāk pretēji. Šobrīd man gribas tikai vienu lietu, būt kaut kur prom, kur neviens man nevar tikt klāt, sēdēt uz balkona, dzert tēju ar kādu kurš mani pazīts, bet kuram no manis neko nevajag un klausīties putnu skaņas. Patiesībā gribu, lai kāds mani palutina. Tas arī viss! |
|
|
