| |
[May. 23rd, 2005|04:24 pm] |
Nē, es neesmu nomirusi! Es vienkārši kopju savu sievišķo būtību. Apmežoju balkonu. Tas tagad vakaros smaržo tā saldisērīgi, ja vien to smaržu nenomāc pilsētas attīrīšanas iekārtu viegli iebojājies aromāts. Reizēm žēlsirdīgi šuju krustdūrienā. Pati vainīga, ka neapturēju bērna vēlmi izšūt nevis vienu auseklīti, bet veselu puķu dārzu. Braucu savā seksmobilī pa lauku ceļiem pēc principa - kur redzēju ievu krūmu, tur piegriezu kumeliņu. Šovakar tā pa īstam atklāšu velosezonu.
Un ieliku avīzē sludinājumu par privātstundām - baigi dārgi izmaksā tā mana sievišķā būtība:( |
|
|
