Es būšot vēstniece! ha, ha
Man nepatīk visi šie slavinājumi par lietām, par kurām nejūtos īpaši lepna un pašai nav gandarījums, jo tie taču ir sīkumi! Manas ambīcijas prasa ko citu nevis tikai parastus sasniegumus... es nezinu, bet kaut kas šodien liek man justies pavisam neomulīgi. Par vakardienu nejūtos gandarīta it nemaz, bet šodien vairs nevēlos sēdēt uz veciem lauriem.
Un tā naudas raušana man ir noriebusies jau trešajā dienā. Smiekligi. Tik daudz kas šajā pasaulē un sabiedrībā ir nožēlojami smieklīgs.
Cilvēks ir vāja būtne, viegli ietekmējams, manipulējams radījums, kas padodas savām vājībām un viegliem kārdinājumiem. Skrūvīte!

Vismaz šodien beidzot noskatījos Spring, Summer, Autumn, Winter... and Spring. Patiešām laba filma, īsts budisma mākslas darbs, bet patiesībā man šķiet, ka tā filma man lika justies vēl sliktāk šodien. Tādai filmai vajadzēja citādāku dienu nekā šī, I mean, tādas filmas nevar skatīties tāpat vien, jebkurā dienā... īpaši tāds cilvēks kā es, kas visu ņem tā stipri pie sirds. Šajā gadījumā tā filmā parādītā cilvēka nolemtība mani nospiež, vēl jo vairāk apzinoties, ka tajā visā nekas nav samelots un safantazēts, bet vien dzīves patiesība. Vistiešākā un precīzākā. Varbūt citu dienu tas mani tā nenospiestu.
Vienkārši smagi ap sirdi paliek, kad iedomājos, ka tam puikam pašam vajadzēs vēlāk tos akmeņus rīt, gluži kā viņa tēvam vajadzēja pašam iet ar smagu akmeni piesietu pie ķermeņa. "Un, ja kaut viens no dzīvniekiem būs miris, tu nēsāsi to akmeni savā sirdī visu mūžu." Pāris bērnišķīgi ļauna prieka mirkļu radīta dzīves traģēdija. Mēs esam visu mūsu darbību un domu sekas.

...viss reiz nāks atpakaļ. Gan labais, gan ļaunais.