| 4. Maijs 2008 16:29 šodien kaut kas neizdarīts iegriež
kā ar izkapti vēderā.
elpoju es un aiz loga - zaļās lapas, kuras
vairs nepieskaras manām basajām kājām,
stāv sienas un es - tām pa vidu
bez pēdējās vēlēšanās.
un ļaudis un lidojošās skudras,
un ērces, kas gaida parkā.
te - tikai es, un mana neizdzīvotā dzīve
kā šodienas lietus,
kā laika prognoze,
kas apsola lietusgāzes no vieniem,
bet nelīst un nelīst,
un tūkstošiem reižu es būtu braucis,
tūkstošiem reižu es būtu dzīvojis,
ja nodzīvotu šo vienu dienu.
bet es te, bez gribas un tieksmēm,
ar izkapti vēderā,
pļauju stundas
un gaidu tos vienus. ir doma    |
