Previous | Mem | Next
 
Zane
mazaa_maasa
23 June 2015 @ 11:34 pm
561. No such thing as time  
Jaunais gads sagaidīts, mati piegriezti, jāizlasa grāmata un jāizrevidē skapis vēl šonakt. 
Jāsāk jauna dzīve būtu, bet tā jau nekad nenotiek. Un tomēr.. 
Tomēr Jāņi ir sākums. Es apzinos, ka dienas kļūs īsākas, kas paratsi norāda uz kaut kā beigām, bet tajā pat laikā aktivizējas iekšējā ticība tam, ka ar katru sarūkošo dienu pietuvojas nākamās sarūkošās naktis, un cikls atkārtojas. Un iekšējais miers, jo neko jau nevar nokavēt. Varbūt veca kļūstu.. 
Kā citi ziemā uz gadu miju atskatās uz padarīto un no jauna apņemas izdarīt lietas, tā es to daru Jāņos. Pieļauju, ka tas dzimšansdienas dēļ - dzīves sākums un drīz pēc tam dzīves svinēšana - kaut kādam sakaram tur jābūt.. 
Šodien, braucot mašīnā uz staciju, klausījāmies LR2, tur stāstīja par Padomju laiku aizliegumu jebkur izmantot saistību ar Jāņiem - Jāņu siers tika pārsaukts par ķimeņu sieru un jāņogas par sarkanajām upenēm. Un kad atkal atļāva tos Jāņus, tad arī tie laiki bez apdziedāšanas netika cauri..
 
5 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
extranjero[info]extranjero on June 24th, 2015 - 11:46 am
Par tiem padomju aizliegumiem pret Jāņiem es domāju, ka tie ir tikai mīti. Jo par tiem stāstīja vēl padomju laikā (80-tajos gados), un toreiz likās, jā varbūt, tā patiešām pēc kara varēja būt, un vēlāk tie tika atļauti. Bet tagad gan rodas šaubas, jo nav nekādu objektīvu pierādījumu tam, ka šāda aizlieguma politika ir bijusi. Tautas anekdotes nav vērā ņemamas, jo vai nu mazums muļķību arī šodien stāsta par Eiropas Savienības politiku.
(Reply) (Thread) (Link)
Zane[info]mazaa_maasa on June 25th, 2015 - 12:12 am
Es nez vai vecāku un vecvecāku stāstītais ir uzverams kā tautas anekdotes.
Par Jāņiem neesmu runājusi ar viņiem, bet par Ziemassvētkiem gan; liekas loģiski, ka uz Jāņiem tika attiecināta līdzīga politika.
Un par mūsdienu ES politiku - pēc kā Tu šķiro kas ir muļķības un kas ne?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
extranjero[info]extranjero on June 25th, 2015 - 12:16 am
Vecāku stāstītais pēc definīcijas ir tautas anekdotes.

Par ES var lasīt konkrētās regulas, dokumentus utt. To pašu var mēģināt attiecināt uz padomju laikiem. To gan darīt vairāk patiktu vēsturniekiem, un attiecīgi viņi varētu vairāk informēt un nodalīt, kas ir folklora un kas ir objektīvi pierādīti fakti.

Pret ziemassvētkus iebilda jo tie bija reliģiski svētki, bet Jāņi tādi nebija. Krievijā arī diezgan plaši svin Ivana-kupala apmēram tajās pašās dienās.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Zane[info]mazaa_maasa on June 25th, 2015 - 11:25 am
Tautas anekdotes būtu tad, ja to stāstītu cilvēki, kas paši nav pieredzējuši neko no tā visa. Tas, ko stāsta cilvēki, kas ir pieredzējuši, ir aculiecinieku liecības.
Ja Tev pēc 30 gadiem pajautāt, kā cilvēki dzīvoja Eiropas Savienībā 2015. gadā, Tev liekas, ka Tevis stāstītais būtu tautas anekdotes?

Un kā vēl Jāņi bija reiģiski - tādi pagānu svētki! Un tas bija tikpat slikti kā citas reliģijas :D
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
extranjero[info]extranjero on June 25th, 2015 - 11:31 am
Aculiecinieku liecības pēc 30 gadiem nav uzticamas. Cilvēki aizmirst kaut ko un aizpilda šos tukšumus ar savām domām, kā tas varēja būt, plus vēl emocionālās domas. Pat tiesas, kur viss jābūt stingri pārbaudītam, ir notiesājušas nevainīgus cilvēkus uz nāvi, un tikai pēc tam daži no viņiem ir attaisnoti, pateicoties DNS testiem. Protams, ka pēc 30 gadiem arī par ES mēs visi stāstīsim anekdotes. Vēl jo vairāk, daudzi cilvēki tās stāsta jau tagad, it īpaši ja tas skar kādu sensitīvu jautājumu (par Grieķiju piemēram).
(Reply) (Parent) (Link)