| smuks dzejoliic |
[Oct. 11th, 2004|10:31 pm] |
Uz zemes mazs sīks tārpiņš dus
Tam cilvēku kājas smagās
Pāri kāpj, bet nesamin to.
Viņš vēlas mirt un zemē iemīts tapt.
Bet cilvēku kājas smagās tam pāri kāpj
Un nesamin to.
Viņš gaida un cer,
Ka pēdējā stunda drīz nāks
Un mocīt beigs to ciešanas,
Bet cilvēku kājas smagās
Tam pāri kāpj un nesamin to
Drīz ciešanas elpu tam ņems,
Sirds viegla kļūs un mokas zudīs,
Un mazs enģelīts no zemes pacelsies
Un pa baltām spožām kāpēm
Uz paradīzi dosies viņš |
|
|
