| |
[Aug. 30th, 2013|10:27 pm] |
|
Stulbais Nir domaa, ka mums kaut kas ir. Jau, kad vinjsh vinju pirmo reizi ieraudziija tajaa lepnajaa kleitaa, vinjsh man teica, ka matadzhii aarsharamam vajag uzraudzi, lai iemaaca, ka templis nav tirdznieciibas centrs. Peec tam vinjsh, redzot, ka mees sarunaajamies peec 22.00, teica, ka nevajag mani aizkaveet, savaadaak es riit nevareeshot piecelties. Naakamajaa dienaa vinjsh uzdriiksteejaas jautaat vai mums bija sekss. Shii realitaate sastaav no vieniem paarpratumiem un neviens neredz, kaada ir patiesiiba, jo visi domaa kaut ko savu. Shodien man mistiskaa sieviete atzinaas, ka neko neeed (nedaudz eed, jo patiik eest, bet tad vinjai saakas probleemas) un paartiek no Saules energijas. Un lai es nevienam nestaastot. Es saaku pa pusei smieties un pa pusei smaidiit, vinja domaaja, ka es vinjai neticu. Nee, es smeejos no prieka, ka Krishna ir atsuutiijis tik neparastu dveeseli uz shejieni, un kas ir mana personiigaa padomdeveeja. Un vinja teica, ka man, Dominikam un Krisam esot ipashi uzdevumi. Jaa, Kriss seezh psihiatriskajaa kliinikaa un sauc manu vaardu. Dominiks ir vnk diivains un runaa diivainas lietas un jaucaas pa vidu. Un es, jaa. Es esmu iipash. Man ir iipash uzdevums. |
|
|
