Dzert te ir dārgi. Ontario ir vienīgā province Khanadā, kur alkohola tirdzniecība ir valsts monopols. Vietējie brīnās, ka mēs jaucam viskiju ar kolu vai ābolu sulu - viņi to pārsvarā dzer vai nu atjauktu ar ūdeni vai labākajā gadījumā ar ginger ale. Ja reiz par dzīves dārdzību, tad par dzīves dārdzību. Vienīgā dārdzība šeit ir dzīves platība - tā te ir krietni augstākā cenā kā tēvzemē. Nerunājot par to, ka Khanadas celtniecībā viss notiek čerez Ž, pašmāju žīdi nekautrējas par dzīvokli daudzstāvenē prasīt ~400 tūkstošus vietējos tugrikos. Čerez Ž tāpēc, ka pašam nācās taisīt vienu mazu remontiņu ar reģipša mainīšanu, un kad manām acīm pavērās skats, kur reģipša caurums bija aizlīmēts ar skoču un pa virsu tam bija uzlikts špaktels, vairāk jautājumu man nebija un es aizgāju uz vietējo tualeti atstāt savu vēstījumu Toronto attīrīšanas iekārtām. Jā, un viņiem nepatīk, ka viņus māca, ka tā darīt nav labi un kā būtu jādara pareizi. Divistabu (divas guļamistabas + viesistaba) dzīvoklis, kas atrodas Andropova laika celtā mājā mēnesī izmaksās vidēji 1000 dolārus + apkure, ūdens, kanalizācija, tv, internets un kāds nu kuram 21. gs. fetišs vēl vajadzīgs. Tie varētu būt līdz 200 doļi plusā. Pārtika te ir nedaudz lētāka kā Latvijā, vienīgi piena produktu ir krietni dārgāki. Neliels pārtikas groza apskats dienai - auzu pārslu putra - 3,5$ par 700g, 1,79$ par aveņu ievārījumu, pusdienās var kaut kādus makaronus ar parmezānu pa 0,99$, tad vēl var divas tunča bundžiņas pa 0,84$ gabalā, piedzert klāt var kādu koliņu, par kuras 24 bundžiņām būs jāšķiras no 8,99$, vakaram pietiks ar Absolut šņabīti, kas prasīs 31,45$ par 1,14L. Sabiedriskais transports Toronto ir kvalitatīvs. Reizes divas mēnesī gan nākas sastapties ar visādiem cunduriem metro, bet tas nav nekas nāvējošs: nu, piemēram, galvenajā centra stacijā (Bloor&Yonge) akurāti divas reizes mēnesī pazūd strāva, tad vēl kaut kur kaut kas noplīst, bet tas vismaz ir labāk nekā atrasties blakus kādas bijušās Popova strādnieces fekālajiem akmeņiem pilnajam, milzīgajam vēderam, kurš ar neapsīkstošu sparu tiek likts lietā lai taranētu blakus esošos Rīgas Satiksmes klientus pārbāztā autobusā. Mēneša kartiņas maksa - 109$, nedēļas - 32,25$, 10 žetonu - 11,25$, viena žetona - 2,75$. Jāmaksā nav par katru braucienu atsevišķi, bet gan par vienu virzienu. Tev, piemēram, ir jābrauc ar 4 transportiem, tu izlieto vienu žetonu un iekāp autobusā, kurš tevi ieved tieši metro stacijā. Tu aizej uz metro, aizbrauc, pārsēdies metro stacijā kādā autobusā, paņem no autobusa šofera Transfer biļeti un tālāk ar šo biļeti pārsēdies tramvajā. Domājams, ka galā nonāksi sveiks un vesels, ja vien nenāksies braukt pa melno rajoniem, kur apšaudes ir ierasta lieta, tiesa uz visu 5 miljoni lielo pilsētu gadā notiek vidēji 50 slepkavības, kas tāds pirdiens gāzes kamerā vien ir. Par izklaides iespējām - tās te ir daudz un dažādas, un katra gaumei piemērotas. Vidēji ieejas maksa klubā ir 10-20 bakši, bet iekšā skan pilnīgs kraps. Mazgadīgās iekšā nelaiž, un tad nu tās ir spiestas ar saviem izteikti īsajiem miņukiem vazāties pa lielpilsētas ielām, cerībā dabūt kaut ko siltu vēderā, bet, pardon my french, ar tik pretīgu meikapu pat normāli piemāvies Mazpisānu Antons nesaskatītu nekādu skaistumu un vēlmi izdambēt tāda paskata jaunuvi, kura vēl nav sasniegusi vecumu, kad tiek izsniegta pirmā pase. Starpcitu, te par ierastu parādību tiek uzskatīta dzimumdzīves uzsākšana 12 gadu vecumā. Ja gribat kādu savdabīgāku izklaidi, tad var pavazāties pa Church Street, kas ir tā dēvētais Toronto Gaybourhood, un tad nu var ļauties pirmajam kultūršokam, ieraugot laizāmies dažus zilīšu pārus, kādu tranīti vai citu īpatni, kurš sparīgi uzstāj uz savām minoritāšu tiesībām. Tā vot, mīlīši.