Blue eyes Green eyes Brown eyes
« previous entry | next entry »
26th. Jan, 2011 | 06:40 pm
Var jau būt, ka man ir vājība uz cilvēkiem, kuri mani uzrunā. Var jau būt, ka es gribu tiem kliegt virsū "nāc runā ar mani vēl vēl vēl, iesim dzert kafiju vīnu alu sidru , smēķēsim zāli un iepazīsimies" .
Man šķiet, ka tā tiešām ir. Bet man vairs nepatīk kliegt un esmu visai antisociāla, kad lietas sāk risināties pa nopietnam un ir tiešām jārunā ar to cilvēku. Tev ir jāstāv priekšā un jāstāsta par to, kas tevi interesē un jāparāda, kā tu pavadi savu brīvo laiku. Un tad ir jautājums "did they get me?". Tas ir vairāk kā kaut kas biedējoš.
Bet neatkarīgi no tā, es vienalga gribu katru dienu smēķēt ar kādu, kurš mani nepazīst nemaz vai zina ļoti maz.
It sevišķi kopš atbraukšanas uz šejieni.
Nebrīnos kādēļ daži cilvēki izvēlās mācīties visu mūžu. Skola ir dzīvīgākā vieta uz pasaules. Tajā esot tu jau elpo komunikāciju.
Man šķiet, ka tā tiešām ir. Bet man vairs nepatīk kliegt un esmu visai antisociāla, kad lietas sāk risināties pa nopietnam un ir tiešām jārunā ar to cilvēku. Tev ir jāstāv priekšā un jāstāsta par to, kas tevi interesē un jāparāda, kā tu pavadi savu brīvo laiku. Un tad ir jautājums "did they get me?". Tas ir vairāk kā kaut kas biedējoš.
Bet neatkarīgi no tā, es vienalga gribu katru dienu smēķēt ar kādu, kurš mani nepazīst nemaz vai zina ļoti maz.
It sevišķi kopš atbraukšanas uz šejieni.
Nebrīnos kādēļ daži cilvēki izvēlās mācīties visu mūžu. Skola ir dzīvīgākā vieta uz pasaules. Tajā esot tu jau elpo komunikāciju.