| 14. Apr 2008 23:43 ārprāc, nu kas tas ir!
kopš šamais vīrišķis mani sabiedēja ar saviem laimes uzplūdiem, es tagad uz visiem rūcu, kas man cenšas patiesību par mani pastāstīt.
šovakar pat, piemēram, es priecīga runājos ar draudzeni, un viņa saka: re, tu tagad laikam esi laimīga, vai ne?
un man pilnīgi aizkrita širmis no dusmām un gribējās uzbļaut: Jódete! ne vella es neesmu laimīga! un tīrās spītības pēc arī nebūšu! jā!
nē, vispār ir maz tādu cilvēku, no kuriem es pieņemu īstenības izteiksmi, runājot par mani.
tā, paskaitīsim tagad... viens uz īkšķa... divi uz rādītājpirksta... trīs uz vidējā pirksta... vairāk arī nav.
tie ir visi cilvēki, kuri drīkst man teikt: tu jau esi tāds un šitāds, jā.
citiem - figu!
oj vaj, kāds rūcējs esmu, ka tik nesāku kost pa nopietnam... heh... kost... ir doma    |
