Man piedāvājās nopirkt klavieres. Diemžēl bija jāatsaka, jo man nepatiktu, ka tām būtu skumja skaņa, un man būtu jādomā, tās spēlējot, par to, par ko es negribu domāt.
Protams, ka tas ir viens no pašiem skaistākajiem piedāvājumiem, ko kāds man dzīvē ir izteicis. Citādi reakcija ir tāda, it kā es prasītu ūdeļādas kažoku vai kaut ko tik pat pretīgu un bezjēdzīgu.
Protams, ka skaisti, no manas puses skatoties, pat romantiski, lai gan tā droši vien nav domāts, bet mana jūtīgā dvēslīte nespēj uzdāvināt šo dāvināšanas prieku citai dvēslītei, jo ir tomēr pārāk jūtīga.
Apasionāta kļūtu no dramatiskas par nedaudz gaudenu uz šādām klavierēm.