|
[Jul. 22nd, 2007|05:51 pm] |
nē, nu bet tiešām mēs nebijām dzēruši ne lāsīti, kad gājām turp. bet gājām kā pa šmigu velns zina kur.. caur tempļa dārzu, tad universitātes teritoriju, pēc tam tur bija publiskās tualetes un mežs, vārtrūmes aizstīpotas ar metāla stieplēm - tas bija dizaina elements, bet nu ar zemtekstu. nu, tā tiešām tīra ūber-tokijas fiška: ielikt cilvēkus cietuma telpās, bet apkārt uztaisīt mīkstumu, jo blakus aizstīpotajiem vārtiem ir elektroniskas durvis ar interfonu un tā, bet vārtus ir elementāri pārkāpt, jo dzeloņdrātes ir tikai simboliskas - principā asprātīgs risinājums, jo ja uzliktu īstās, tad kautkāds interpols ieliktu visu impēriju cietumā - par to, ka ārzemniekus tur kā zvērus ai restēm. bet tur jau! tur! protams tam ir savi iemesli arī. bet pati māja - konstruktīvisma superšedvrs jau veca kā brīvības statuja - appelējusi un vīteņu mežģīnēm apaugusi, pacēlās aiz tempļa kā iesūnojis kosmosa kuģa vraks.
mēs ar Lūku apstājāmies pie tām stieplēm, ar kurām aizstīpota vārtrūme. drīzāk kā izbrīnā.. lai gan likās, ka Lūks jau bija te bijis kāda internet-draudziņa drāšanas nolūkā, bet, acīmredzot, ir lietas, kas nebeidz pārstegt - es runāju par to vārtu risinājumu, kas atgādināja cietumu. uz sarkana mocīša piebrauca japāņu zēns.
- vai tu arī pie Sāras? viņš izvilka mobilo telefonu, parādīja e-mailu, sakot - jā, laikam Sāra viņu sauc. - kā tu pazīsti Sāru? - es viņu nepazīstu. to mailu man viens draugs pārsūtīja. - ak, tā.
mēs nonācām vingrošanas zālē. es teicu, ka tā visa bija Todaja teritorija? tā ir universitāte, kurā visgrūtāk tikt. nu un tie, kas tur tiek, nu kā lai to apraksta... viņi tā arī izskatās, kā tie, kas tiek labajās universitātēs. tie ir cilvēki - topošie zinātnieki. nu, koroče cirka trupa: 2 m gara maskaviete - bioķīmiķe, 1.40 m un ļoti resna, bet smaidīga jakutiete - valodniece, lūzere Sāra tamborētā kleitā bez krūštura, jo nav ko tur turēt īsti, bet ar izgāztu vēderu, ruda, ar zaķa zobiem un pīkstošu balstiņu - tad tāda Tu esi Sāra! 4 ķīnieši ap ping-ponga galdu [protams!], latinosi pie magnetofona kačāja kaut kādu KAKAfonisku salsu, Žuljēns ar dabas dotu kuprīti un sarežģītu specializāciju datoru jomā, škielacis Kims no DIENVIDkorejas, kā pats uzsvēra.. ai, nu un tādā garā. japāņi pārsvarā. |
|
|