![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kad sāc domāt, ka viss ir beidzies, ka jāsāk atkal dzīvot, tev galvā iemetas jaunas domas, kuras neliek mierā, neliek mierā tik ļoti, ka jūties vēl sliktāk kā juties sākotnēji, kas bija ļoti slikti.
Tagad jātiek pāri visam.. tāpat viss ir tā kā ir manis pašas vainas dēļ, tāpēc, ja viņš to daļēji izturēja, tad man arī jāiztur. Tā arī nesapratu kāpēc visam tik ļoti vajadzēja sapisties, kurš to prasīja un kāds no tā labums? Jūtu tikai sliktumu, jo viss notiekošais ietekmē vienādi manu emocionālo stāvokli un fizisko. Citādi nevar izskaidrot to, ka šī mēneša laikā skolā esmu bijusi 7 dienas, jo pārējo laiku neesmu spējīga tur atrasties. Šodien pat nebrīnos, ka palika tik slikti, ka mājās bija jābrauc, jo pēdējās 4 dienas jau atkal drusku miru nost... šoreiz gan tas viss man galvā, bet tas neko nemaina.
Patiesībā nekas neko nemaina.. Man ir 2 mēneši no skolas, tad eksāmeni, jācer, ka tikšu līdz tam ar sevi galā, jo pagaidām 3 mēnešos neesmu.
Bet ir tik slikti, ka pat nevienam stāstīt negribas, pat labākā draudzene nezin kas ar mani notiek... bet nevajag arī, tās ir manas problēmas, ar kurām pašai jātiek galā.
Tagad jātiek pāri visam.. tāpat viss ir tā kā ir manis pašas vainas dēļ, tāpēc, ja viņš to daļēji izturēja, tad man arī jāiztur. Tā arī nesapratu kāpēc visam tik ļoti vajadzēja sapisties, kurš to prasīja un kāds no tā labums? Jūtu tikai sliktumu, jo viss notiekošais ietekmē vienādi manu emocionālo stāvokli un fizisko. Citādi nevar izskaidrot to, ka šī mēneša laikā skolā esmu bijusi 7 dienas, jo pārējo laiku neesmu spējīga tur atrasties. Šodien pat nebrīnos, ka palika tik slikti, ka mājās bija jābrauc, jo pēdējās 4 dienas jau atkal drusku miru nost... šoreiz gan tas viss man galvā, bet tas neko nemaina.
Patiesībā nekas neko nemaina.. Man ir 2 mēneši no skolas, tad eksāmeni, jācer, ka tikšu līdz tam ar sevi galā, jo pagaidām 3 mēnešos neesmu.
Bet ir tik slikti, ka pat nevienam stāstīt negribas, pat labākā draudzene nezin kas ar mani notiek... bet nevajag arī, tās ir manas problēmas, ar kurām pašai jātiek galā.
depressed
Bet tāpat arī, šitajā visā tāpat īsti negribu nekādus padomus vai vēl sazin, ko, jo šķiet, ka visi to tāpat vērtētu skeptiski... visu, ko daru vai esmu izdomājusi. Attiecīgi gribu pati sev pierādīt, ka man ir taisnība un, ka ir vērts cīnīties, jo pēc idejas parasti ir labāk, ja tiek tam cauri nevis vieglā ceļā, bet sevis pārvarēšanas, audzināšanas ceļā.... Ja man nebūs taisnība, tad tā būs mācība.
Ja vispār saproti ko mēģinu pateikt.